Edgars Kauliņš un Lielvārde
1979. gadā skolai tika piešķirts Edgara Kauliņa vārds.
Edgars Kauliņš (dzimis 1903. gada 26. aprīlī, miris 1979. gada 5. janvārī), saukts arī par Kauliņtēvu, bija latviešu lauksaimnieks, kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs. Pastāv uzskats, ka personīgi nodrošinājis, ka no Lielvārdes 1949. gada marta deportācijās neizveda nevienu iedzīvotāju.
1947. gadā Latvijā tika radīti “kulaku” saraksti, uz kā pamata veidoja sarakstus 1949. gada marta deportācijām, bet, visticamāk, Kauliņa dēļ tajos bijuši vien divi Lielvārdes pagasta iedzīvotāji. Kopumā 1949. gada deportāciju laikā no Lielvārdes pagasta netika izvests neviens cilvēks. Tiek uzskatīts, ka lielā mērā tas izdevies, jo Kauliņš pārliecinājis iedzīvotājus iestāties jaundibinātajā kolhozā. Tāpat viņam bijušas labas attiecības ar toreizējo Lielvārdes ciemata partijas organizācijas sekretāru Kārli Sebahu, kura darbība arī novērsusi iedzīvotāju deportāciju Lielvārdē. Šie faktori, kā arī Kauliņa cilvēcība un saimniekošanas prasmes, līdzējuši novērst vietējo iedzīvotāju izsūtīšanu.
Katru gadu 26.aprīlī Edgara Kauliņa dzimšanas dienā, skolēnu pašpārvalde dodas uz Lielvārdes pilsētas kapiem, lai noliktu ziedus pie viņa pieminekļa.